Baltezera sūkņu stacija 1904.gadā. Pa ūdensceļu ar baržām varēja piegādāt akmeņogles, kas darbināja tvaika mašīnu. Mašīna darbināja 2 virzuļsūkņus, kas nodrošināja ūdens padevi. Teritorija ap Baltezeru ir unikāla ar tajā iegūstamo kvalitatīvo gruntsūdens resursu apjomu. 1903.gadā plāns. Filtrēšanas aku izbūve. Rīgas dzeramais ūdens toreiz tika novērtēts kā otrs labākais pilsētas dzeramais ūdens tūlīt aiz Vīnes. Balt­ezera Sūkņu stacija tolaik Eiropā bija otrā lielākā ūdens padeves stacija. Būvniecībai bija vajadzīgs tikai 1 gads un 5 mēneši. Tā sāka darboties - 1904. gada 26. oktobrī. Attēlā projekta skice. Ādažnieki pie ūdensvada izbūves darbiem. Zem Brīvības ielas ieliktās čuguna caurules ūdeni Rīgai bez remonta padeva 100 gadu garumā. Filtrēšanas aku urbšana. Visas caurules tolaik tika ražotas no čuguna, kas nepašaubāmi bija izturīgāks nekā vēlāk lietotais tērauda materiāls. 16,5 km garumā līdz Rīgas centram tika izbūvēts ūdens padeves spiedvads. Foto: darbs vienā no Vidzemes šosejas posmiem. Ūdensvada izbūve zem Vidzemes šosejas. Īpašās koka konstrukcijas bija rūpīgi aprēķināta būvinženieru prasība. Foto ap 1904.gadu. Darbs pie filtrēšanas aku izbūves. 1904.gada foto. 30 tonnas akmeņogļu diennaktī tika patērētas sūkņu stacijas jaudīgās tvaika mašīnas darbināšanai. Trīs vīri pie trīs krāsnīm dienu un nakti. 1906.gada foto. Baltezera sūkņu stacija ap 1915.gadu. Visas sūkņu stacijas iekārtas bija ražotas tikai Rīgas rūpnīcās. 1904.gadā būvētā ēka. Foto: 1995.gads. Kompleksa vēsturiskā apbūve ir saglabājusies līdz mūsdienām, vien 20. gadsimta 2. pusē nojaukts sūkņu stacijas skurstenis. Viena no 1904.gadā neogotikas formās celtajām sūkņu stacijas kompleksa mājām. Foto 1995.gads. Visas sūkņu stacijas iekārtas gandrīz pilnā komplektācijā un darba kārtībā nonākušas līdz mūsdienām. Foto: Muzeja ekspozīcija ap 2012.gadu. No pazemes ūdensgūtvēm piegādātais ūdens krājumi ir neizsmeļami un joprojām izcili kvalitatīvi. Jaunā sūknētava atklāta 2014.gadā.

VĒSTURE - sūkņu stacija Baltezers